Kai Motta
Sabiedrībā, kuru pēdējos 45 gadus ir dominējusi neoliberālisma neredzamā ekonomiskā kārtība, ikviens tiek audzināts un veidots tā, lai konkurētu un sacenstos ar citiem. Līdz ar sociālo mediju parādīšanos šī sāncensība ir kļuvusi vēl izteiktāka, un zīmolu logotipi, automašīnas un neskaitāmi materiālie labumi ekonomiskās konkurences radītās domāšanas ietekmē tiek uztverti kā veiksmes simboli. Taču aiz šīs ārējās veiksmes fasādes slēpjas kliedziens — kluss, bet apdullinošs trauksmes un nemiera sauciens, ko izraisa izmisīgā vajadzība pēc citu atzinības un ko mēs izvēlamies nepamanīt. Cilvēks tiek reducēts līdz bezsejas, nenozīmīgam patērētājam, kurš nemitīgi dzenas pēc kārtējā zīmola solījuma, cerot beidzot sasniegt brīvību, laimi un pieņemšanu.