Elmārs Orniņš
Tā ir vecā māja un dārzs. Tā ir viņu abu pasaule. Divi tik ļoti nešķirami, viens otram piederoši.Ik pavasari atkal un atkal es ieklausos stāstā par ziedoni, par vajadzību vienam pie otra, par klusu uzticību. Es atveru vārtiņus, es dodos